Esmu puisis no Kurzemes laukiem. Dziedu. Radu. Vadu. Dažreiz leju aromātiskās sojas vaska sveces. Kādreiz mācījos māszinības. Ikdienā vadu digitālās reklāmas un dizaina projektus. Ik pa laikam uzkāpju arī uz skatuves – piedalos Latvijas Jaunatnes teātra iestudējumos kā dziedošais aktieris un dziedu korī. Dzīvē esmu izmēģinājis daudz ko, bet visam cauri vienmēr gājusi viena kopīga līnija – cilvēcība.

Man patīk radīt. Idejas, projektus, atmosfēru un mirkļus. Esmu ambiciozs, radošs un nebaidos sasmērēt rokas, ja tas palīdz sasniegt rezultātu. Jo skaistas lietas nerodas tikai no labām idejām – tās rodas tad, kad kāds ir gatavs tās arī īstenot.

Neatkarīgi no tā, ko daru, mani vienmēr interesē viens un tas pats – cilvēki. Viņu stāsti, attiecības, emocijas un tas neredzamais, kas notiek starp diviem skatieniem, smaidu vai apskāvienu. Mani fascinē mirkļi, kuros cilvēki aizmirst ikdienu un vienkārši ir.

Tieši tāpēc mani tik ļoti aizrauj svētki. Ne jau tāpēc, ka patīk mikrofons vai uzmanības centrs. Patiesībā mikrofons ir tikai instruments. Tas, kas mani patiešām aizrauj, ir iespēja radīt vidi, kurā cilvēki jūtas droši smieties, aizkustināties, satikties un būt kopā.

Es ticu, ka svētki sākas nevis ar dekorācijām vai scenāriju. Tie sākas brīdī, kad cilvēks jūtas redzēts, sadzirdēts un brīvs būt viņš pats. Kad nav jāizliekas, nav jāspēlē loma un nav jādomā, ko par mani padomās citi. Jo tieši šādos brīžos rodas patiesākie smaidi, skaļākie smiekli un visvērtīgākās atmiņas.

Ja dienas beigās cilvēki aizbrauc mājās ar sajūtu, ka šodien piedzīvojuši kaut ko īstu, tad savu darbu esmu izdarījis. Manuprāt, tieši tajā slēpjas visa svētku burvība.